Янв 13
2014

Prevencija

[ A+ ] /[ A- ]

No Igaunijas Tieslietu ministrijas mājas lapas (19.08.2005.):

Drošība ir cilvēka cienīgas dzīves priekšnoteikums. Katra tumšā kāpņutelpā nomainīta spuldzīte vai kopīgi uzstādītas drošās durvis, paaugstina mūsu drošības sajūtu. Noziegumu prevencija ļauj visiem – kā privātpersonām, tā iestādēm un nekomerciāliem uzņēmumiem dot ieguldījumu savas drošības paaugstināšanā, kopīgi samazinot noziedzību un tās izraisīto baiļu cēloņus.

Kas ir noziegumu prevencija?

Tā ir valsts iestāžu, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība noziedzības cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai/samazināšanai, noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanai, kā arī noziegumu izdarīšanas apgrūtināšanai.

Precīzāk sakot, noziegumu prevencija ir līdzekļi ar mērķi:

* likt šķēršļus iepriekš nesastaptu noziegumu attīstībai;
* mazināt un iespēju gadījumā – likvidēt esošo noziedzību;
* likt šķēršļus bērnu un jauniešu nonākšanai uz noziedzības ceļa;
* novest no noziedzības ceļa pieredzējušus noziedzniekus;
* mainīt fizisko vidi tādā veidā, lai mazinātos potenciālo noziedznieku vēlme izdarīt noziegumu vai arī pārvērst vilinošus objektus par potenciāliem noziedzniekiem mazāk vilinošiem objektiem;
* mazināt cilvēku bailes kļūt par nozieguma upuri;
* informēt cilvēkus par pilsonisko atbildību noziedzības mazināšanas sadarbības jautājumos.

Preventīvie līdzekļie tiek iedalīti trīs veidos:

* Sociālais preventīvais darbs jeb sociāli preventīvie līdzekļi. Tie ir līdzekļi, kas ar sociālās, izglītības, ģimenes, jaunatnes, kultūras, baznīcas, ekonomiskās, satiksmes drošības u.c. politiku palīdzību ietekmē likumpārkāpumus veicinošos faktorus. To mērķis ir radīt tādus priekšnoteikumus, kas ļautu katru cilvēku iesaistīt sabiedriskajā dzīvē un, tādējādi, savlaicīgi paredzēt un novērst viņa uzvedības traucējumus, kurus var izraisīt marginalizācija. Darba ietvaros nepieciešams radīt priekšnoteikumus un optimālus apstākļus visu sabiedrības locekļu socialializācijai (piemēram – bērnu audzināšana, dzīvojamās platības nodrošināšana, darbs, brīvais laiks un atpūta). Būtiska ir negatīvu sabiedrisko parādību ietekmes mazināšana (piemēram – bezdarbs).

* Sadzīves preventīvais darbs jeb sadzīves preventīvie līdzekļi. To mērķis ir apgrūtināt likumpārkāpumu izdarīšanas iespējas un savlaicīgi ietekmēt potenciālos noziedzniekus, kriminogēnās situācijas vai vietas. Darba ietvaros nepieciešams atrast iespējamos līdzekļus noziegumu prevencijai, piemēram – orgnizēt kaimiņu patruļas, apsardzes uzņēmumu vai policijas spēkiem nodrošināt sabiedrisko kārtību. Būtiska ir mikrorajonu un ēku aizsardzības plānošana, kā arī tehnisko līdzekļu izmantošana (piemēram – stūres mehānismu aizslēgi, signalizācija, videoapsardze u.c.), kas apgrūtina likumpārkāpumu izdarīšanu.

* Darbs ar likumpārkāpumu sekām. Ar to saprot, pirmkārt, penitenciāri tiesiskos līdzekļus, kuru mērķis ir mazināt atkārtotu noziegumu skaitu. Darbs tiek veikts ar personām, kuras jau agrāk izdarījušas noziegumus. Taču papildus, jāsniedz palīdzība cietušajiem, kuras mērķis ir mazināt vai atlīdzināt nozieguma rezultātā nodarīto kaitējumu.

ANO kongresi par noziedzības prevenciju

Katru piekto gadu notiek ANO kongresi par noziedzības prevenciju. Pirmais notika 1955.gadā Ženēvā, pagaidām pēdējais, divpadsmitais, noslēdzās 2010. gada 19.aprīlī, Brazīlijas pilsētā Salvadorā.

Visu kongresu materiāli pieejami ANO oficiālajās – angļu, franču, spāņu, krievu valodās. Materiālu klāsts ir visnotaļ ievērojams un tajā nav viegli orientēties. ANO deklarācijas un citi dokumenti lielākoties ir ļoti vispārīgi un nav izmantojami tūlītējam darbam.

Tādēļ īpašs gandarījums, ja plašajā dokumentu klāstā izdodas uziet dokumentu, kas sniedz praktiskus padomus rīcībai.
Viena no šādiem dokumentiem ir ANO 8.kongresa materiāls A/conf.144/9.
Minētais kongress risinājās Kubas pilsētā Havanā,1990.gadā no 27.augusta līdz 7.septembrim.

Materiāla nosaukums ir “Noziedzības prevencija un kriminālā justīcija attīstības kontekstā: realitāte un starptautiskās sadarbības perspektīvas”. Materiāla autori to dēvē vienkārši – par noziedzības novēršanas līdzekļu analīzi. Neraugoties uz šķietami ievērojamo laiku, kurš pagājis kopš tā radīšanas, materiāls Latvijas apstākļiem aktualitāti nav zaudējis, jo mūsu valsts vēl ir ļoti tāla no izpratnes par prevencijas nozīmi noziedzības mazināšanā.

Pēc ANO 8.kongresa sagatavošanas sapulces ierosinājuma, ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās karalistes Iekšlietu ministrijas atbalstu, šo materiālu sagatavojusi ekspertu grupa. Minēto ierosinājumu savā rezolūcijā 1990/23 atbalstījusi ANO Ekonomisko un Sociālo lietu padome. Līdz prezentācijai kongresā, materiāls izskatīts un atbalstīts starptautiskā seminārā par noziedzības prevencijas un praktisko stratēģiju izstrādi, kas, sadarbībā ar Helsinku Noziedzības prevencijas un apkarošanas institūtu notika Maskavā, no 1990.gada 26.februāra līdz 2.martam.
Līdz ar to, šis ir dokuments ar oficiāli nostiprinātu statusu, nevis, piemēram, dokuments, kas uzskatāms tikai par kādas konkrētas kriminoloģijas skolas pārstāvju interpretāciju. Un ar šo apstākli ir vērts rēķināties.

Latviski šis dokuments nav pieejams. Turpinājumā sniedzu ievada tulkojumu un kopsavilkumu tabulas veidā (kopsavilkums mans).

ANO kongresa materiāls par noziedzības prevenciju A/conf.144/9.

ANO 8.kongress par noziedzības prevenciju un apiešanos ar likumpārkāpējiem
(Havana, 1990.gada 27.08.-7.09.)

Noziedzības prevencija un kriminālā tiesvedība attīstības kontekstā: realitāte un starptautiskās sadarbības perspektīvas

Ievads

1. Pēdējie gadi parādījuši, ka kriminālās justīcijas formālajiem procesiem – aizturēšanai, apsūdzībai, sprieduma pieņemšanai, sodam un likumpārkāpēju atjaunošanai tiesībās ir ļoti ierobežots efekts cīņā ar noziedzību. Tādēļ daudzās valstīs kriminālpolicija arvien biežāk pievēršas neoficiālu prevencijas un noziedzības mazināšanas līdzekļu izstrādei. Minētais uzskaitījums apkopo dažādu valstu noziedzības prevencijas pieredzi un tā mērķis ir sniegt plašu pārskatu par galvenajām stratēģijām un konkrētiem līdzekļiem. Tā kā tie raksturīgi galvenokārt attīstītajām valstīm, tālākais darbs starpvalstu mērogā palīdzēs plašākam līdzekļu uzskaitījumam, kas tiek piemēroti citās ANO dalībvalstīs.

2. Tādēļ šis uzskaitījums neizsmeļ visu līdzekļu klāstu, tas nav uzskatāms par obligātu. Daži pasākumi piemērojami vienīgi attiecībā uz konkrētiem likumpārkāpumu veidiem, kuri nebūt nav raksturīgi visām valstīm. Citi līdzekļi var prasīt ievērojamus finanšu ieguldījumus un citus resursus. Daudziem pasākumiem, lai cik dārgi tie neizmaksātu, nepiemīt vienīgi tehnisks raksturs. Ziņojumā tiek aprakstītas un vērtētas izstrādāto un no jauna izstrādājamo pieeju un direktīvu priekšrocības un trūkumi. Tajā praktiķiem tiek dotas iespējas izvēlēties piemērotākos līdzekļus konkrētām situācijām, ar kurām viņi sastopas.

3. Ziņojums sastāv no četrām daļām:

• Sociālie prevencijas līdzekļi, kas vērsti uz noziedzības sākotnējo cēloņu, kā arī atsevišķu personu pretlikumīgas rīcības noslieču likvidāciju. Tie var tikt piemēroti gan attiecībā pret iedzīvotājiem kopumā, gan attiecībā pret konkrētām riska grupām.

• Situatīvie prevencijas līdzekļi, kas vērsti uz tādu noziedzīgu nodarījumu prevenciju, kas tiek izdarīti gadījuma apstākļu ietekmē. Tie galvenokārt saistīti ar likumpārkāpumu izdarīšanas priekšnoteikumu ierobežošanu.

• Prevencijas līdzekļi, kas tiek piemēroti vietējās kopienas spēkiem. Tie paplašina iedzīvotāju iespējas mazināt noziedzību, piemērojot gan sociālo, gan situatīvo līdzekļu kombināciju.

• Noziedzības prevencijas process no iniciatīvu plānošanas līdz to īstenošanai un vērtēšanai.

Pirmajās trīs daļās aprakstītās stratēģijas nav kaut kas atsevišķs vai nošķirts, drīzāk, tās ir savstarpēji saistītas un viena otru papildinošas pieejas.

4. Gūtā pieredze un šī brīža būtiskākie panākumi prevencijas jomā galvenokārt skar likumpārkāpumus, kas saistīti ar īpašumu (personīgo mantu zādzības, zādzības no dzīvokļiem, komerciāla un valsts īpašuma zādzības, bojājumu nodarīšana u.c.). ANO apskati par noziedzības tendencēm, kriminālās tiesvedības sistēmām un prevencijas stratēģijām nodemonstrējuši, ka visās valstīs ar īpašumu saistītie likumpārkāpumi prevalē pār citiem likumpārkāpumu veidiem. Tādēļ apstākļiem, kuros vienā vai otrā valstī tiek izdarīti tādi noziegumi kā zādzības vai bruņotas laupīšanas, nav būtisku atšķirību, neatkarīgi no šo valstu kultūras, tiesiskajām vai sociālajām sistēmām. Tādēļ, kaut arī uzskaitījumā galvenā uzmanība pievērsta ar īpašumu saistītiem likumpārkāpumiem, tajā atzīmētās stratēģijas piemērojamas arī attiecībā pret tādiem vispārīgiem likumpārkāpumu veidiem, kā ielu noziegumi, uzbrukumi un dažādi nepilngadīgo likumpārkāpumi.

Kopsavilkums:

1_001

2

3

4

5

6

7

8

1 Pārskatāmības efektivitāte atkarīga no tā, vai incidenta aculiecinieki gatavi iejaukties un ziņot. Šīm nolūkam iedzīvotājiem jābūt labvēlīgai attieksmei pret policiju. Viņiem jājūtas pasargātiem no iespējamās atriebības un jātic, ka policija spēj ātri un konstruktīvi reaģēt.

 

Māris Luste

This entry was posted in Без рубрики. Bookmark the permalink.

Comments are closed.